LAPAS PROJEKTS
"DZĪVA DABA –
DZĪVA NĀKOTNE"

Lapas projekts “Dzīva daba – dzīva nākotne” ir daļa no ES atbalstītās iniciatīvas Gear Up! un piedāvā jauniešiem iespēju tuvāk iepazīt dabu un savu lomu tās saglabāšanā.
Aktivitātes notiek vairākās lokācijās – "Dzīvās pļavas" mājvietā, Ķemeru plašajās pļavās un arī Rīgā, radio studijas vidē –, tādējādi apvienojot tiešu saskari ar dabu un iespēju atspoguļot pieredzēto plašākā sabiedrībā.

Jaunieši projektā izzina bioloģiskās daudzveidības nozīmi un tās apdraudējumus, meklē alternatīvas intensīvajai lauksaimniecībai un apgūst prasmes cieņpilnai mijiedarbībai ar dzīvo dabu. Teorija tiek savīta ar praksi, lai radītu vidi, kurā jaunie dalībnieki var mācīties, domāt, darboties un dalīties savās idejās.

Projekts rosina pāriet no novērotāja lomas uz aktīvu līdzdalību, iedvesmojot gan individuāliem soļiem, gan kopīgām iniciatīvām. Darbojoties kopā ar ekspertiem un mentoriem, jaunieši tiek iedrošināti saskatīt savu ietekmi un kļūt par daļu no plašākas kustības par iekļaujošu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu nākotni.

Startējam projektu "Dzīva daba – dzīva nākotne"

Lapas projekts “Dzīva daba – dzīva nākotne”, ko Dzīvā pļava īsteno sadarbībā ar Zootēku un kas ir daļa no iniciatīvas “Gear Up!” ar Eiropas Savienības atbalstu, šobrīd tuvojas startam. Septembrī meklējām jauniešus, kas vēlētos iesaistīties dabas un bioloģiskās daudzveidības izzināšanā, un atsaucība bija liela. Saņēmām vairākus pieteikumus no jauniešiem, kurus no oktobra līdz aprīlim sagaida sešas nodarbības par pļavām, mežiem, lielajiem zālēdājiem, praktiskas darbnīcas ar dzīvniekiem un komunikācijas aktivitātes. Projektā jaunieši tajā gūs iespēju gan apgūt zināšanas, gan attīstīt prasmes, strādājot kopā ar profesionāļiem un dabas aizstāvjiem.

29.09.2025.

Projekta"Dzīva daba – dzīva nākotne" pirmā nodarbība

Dzīva daba - dzīva nākotne" projekta pirmajā tikšanās reizē jaunieši apmeklēja biedrības "Dzīvā pļava" mājvietu, kur mājo arī brīvi un laimīgi zirgi un kazas. Tā kā daba jau guļ, pļavas daudzveidīgie organismi lielākoties devušies ziemas režīmā, tad vairāk uzmanības saņēma tieši lielie nagaiņi un ragaiņi.

Lai viņus labāk saprastu, Laura Sileniece mūs iepazīstināja ar pozitīvā pastiprinājuma metodi - mācīšanās veidu, kurā ar dzīvnieku sadarbojamies, nevis piespiežam. Tas balstās uz drošību, uzticēšanos un vēlamās uzvedības veicināšanu, pielāgojot mācību vidi un iedrošinot apmācāmo veikt brīvas izvēles.

Jauniešiem rādījām, ka pozitīvais pastiprinājums nav tikai par dzīvnieku apmācību - tā ir valoda, kurā sarunāties ar dabu. Arī savvaļas sugas labāk reaģē un atbild uz cieņu un izpratni, nevis kontroli.

Kā tas notiek praksē, jaunieši varēja izmēģināt turpat uz vietas ar entuziastiskajām kazām.

18.10.2025.

Projekta"Dzīva daba – dzīva nākotne" otrā nodarbība dabā

"Dzīva daba - dzīva nākotne" projektā ar jaunajiem vides aizstāvjiem un biedrību Dzīvā pļava, ciemojāmies Ķemeru nacionālajā parkā. Ko tur? Pie brīvajām taurgovīm, konikiem un biologa Anda Liepas, kas viņus pieskata un iestājas par "rewilding" jeb savvaļas atjaunošanu.

Jaunieši uzzināja, kāpēc lielos zālēdājus vajag sugu daudzveidībai un cik liela loma ir arī vides atjaunošanai. Piemēram, šeit tika no jauna veidoti iztaisnotās upītes līkloči, kas rada dažādām sugām tīkamus stāvkrastus un palienes. Arī paši lielie zālēdāji ir "ainavu arhitekti", jo viņi uztur dabiskās pļavas: ierobežo krūmu veidošanos un veicina kukaiņu, putnu un retu augu "vēlmi" tur būt.

Ko uzzinājām? Dabas atjaunošana nav abstrakta ideja - tā notiek tepat Latvijā un jau gadiem ilgi, taču pašlaik vēl mazās, atsevišķās platībās. Šādā klātbūtnes pieredzē arī kļūst skaidrāks, ka lielie zālēdāji nav tikai "ekoloģiska funkcija", bet caur zināšanām par viņu dzīvesveidu, uzvedību un attiecībām mēs veidojam arī emocionālu saikni ar dzīvniekiem kā personībām, kurus ir vērts aizsargāt arī katru pašu par sevi.

Biologs arī stāstīja par izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties: dzīvnieku bara lielumu, birokrātiskām grūtībām, plēsēju un cilvēku konfliktiem un diskusijām par ētisku rīcību pret brīvi dzīvojošiem dzīvniekiem.

Paldies Andim un jauniešiem, kas, par spīti drēgnajam laikam, atbrauca, uzdeva jautājumus, pētīja, iedvesmojās un turpinās par to domāt un darīt arī turpmāk! Mūsu sarunu ar Andi Liepu kopā ar jauniešiem sagatavosim publicēšanai Zootēkā.

02.11.2025.

1. MEISTARDARBNĪCA.
Vides stāsti un to veidošanas pamati

Tēma: Vides aizsardzības stāstu veidošana
Mērķis: Iepazīstināt jauniešus ar dažādiem paņēmieniem, kā ar īsiem vēstījumiem veicināt vides aizsardzības mērķus sociālajos tīklos un “reālajā dzīvē”.

Ilggadējs dzīvnieku un vides aizstāvības aktīvists Sandris Ādminis nepilnas 2 stundas garā tiešsaistes nodarbībā iepazīstināja projekta dalībniekus ar mūsdienu vides aizsardzības kustību, kā arī savu pieredzi, labajām praksēm un neizdošanās piemēriem, stāstu veidošanas paņēmieniem un komunikācijas principiem, bezmaksas digitālajiem rīkiem, kas lietojami attēlu, video, audio un teksta apstrādei stāstu veidošanā. Jaunieši tika rosināti iztēloties, kuras sev svarīgas vides tēmas vēlēsies atainot kādā īsā stāstiņā, kas publicējams soctīklos, atskaņojams radio/podkāstā vai publiskojams citos veidos.

Galvenie ieguvumi un sasniegtie rezultāti:
Jaunieši tika iepazīstināti ar stāstu par vides aizsardzību veidošanas pamatiem, iedrošināti mācīties dažādas pieejas stāstu veidošanā un rīkoties, nebaidoties kļūdīties. Jaunieši tika iedrošināti savu projekta nodarbībās gūto tiešo, praktisko pieredzi dabā un ar dzīvniekiem pārveidot vienkāršos, informatīvos stāstiņos, lai sasniegtu ar savām atziņām un idejām plašāku sabiedrību.

Vebināra ieraksts (Youtube): https://www.youtube.com/watch?v=Harm3gguZic
Prezentācijas fails (Canva): https://www.canva.com/design/DAG677APvS4/yV1X3E7AamJRrw84pxkP5Q/edit

20.11.2025.

2. MEISTARDARBNĪCA.
Attēlu un vizuālo stāstu veidošanas pamati

Mērķis: Iepazīstināt jauniešus ar praktiskām attēlu veidošanas metodēm, kompozīcijas un grafiskā dizaina principiem un efektīvu to publicēšanu soctīklos.

Ilggadējs dzīvnieku aizstāvis ar plašu pieredzi sociālo tīklu satura veidošanā Sandris Ādminis tiešsaistes nodarbībā iepazīstināja projekta dalībniekus ar vides un dzīvnieku aizsardzības stāstu veidošanu attēlos. Kā raisīt interesi un noturēt skatītāju uzmanību, veidojot atraktīvas ilustrācijas nopietniem vēstījumiem par dabas problēmām? Jaunieši tika iepazīstināti ar retoriskiem paņēmieniem attēlos, ar satura publicēšanas nosacījumiem un ierobežojumiem dažādās sociālo tīklu platformās un kontekstos, ar bezmaksas rīkiem attēlu apstrādei, datubāzēm bezmaksas fotoattēlu ieguvei un MI rīkiem vizualizāciju veidošanai.
Profesionāla dizainere Laura Sileniece darbnīcu papildināja ar praktiskiem padomiem par attēla kompozīcijas elementiem, teksta lietojuma principiem attēlos un prezentācijās, par krāsu paletes izvēli u.t.t.

Galvenie ieguvumi un sasniegtie rezultāti:
Jaunieši tika iepazīstināti ar attēlu un vizuālo stāstu veidošanas pamatiem, iedrošināti izmēģināt dažādus paņēmienus un vizuālās komunikācijas stilus atbilstoši savai gaumei un nebaidoties kļūdīties.
Jaunieši tika iedrošināti nodarbībās gūto personisko pieredzi un pašu veidotos attēlus dabā un ar dzīvniekiem pārveidot vizuālos stāstiņos, lai sasniegtu ar savām atziņām un idejām plašāku sabiedrību.

26.01.2026.

3. MEISTARDARBNĪCA.
Audio stāstu darbnīca LU Radio NABA

Klātienes darbnīcā tikāmies ar jauniešiem Latvijas Universitātes radio Radio NABA studijā, kur darbnīcu vadīja Sandris Ādminis – ilggadējs dzīvnieku aizstāvis un projekta Zootēka veidotājs.

Sandris jau vairāk nekā 10 gadus veido radio raidījumus, podkāstus, intervijas un video stāstus par dzīvniekiem, vidi un sabiedrības attieksmi pret citām sugām. Viņa darbs apvieno izglītošanu, mediju saturu un aktīvismu – no lekcijām un publikācijām līdz raidījumam “Zootēka” radio NABA.

Darbnīcas laikā dalībnieki iepazina audio ieraksta aprīkojumu, apguva praktiskus paņēmienus ierakstu veidošanai arī vienkāršos apstākļos, kā arī izmēģināja skaņas ierakstīšanu un montāžu. Tika parādīts pilns process – no idejas līdz publicēšanai.

Īpašs uzsvars tika likts uz to, ka audio saturs nav tikai “mediju cilvēkiem” – tas ir instruments, ar kuru ikviens var runāt par sev svarīgām tēmām un ietekmēt sabiedrības domāšanu.

03.02.2026.

4. MEISTARDARBNĪCA.
Video stāstu darbnīca

Tiešsaistē tikāmies ar jauniešiem video stāstu darbnīcā, kur soli pa solim izgājām cauri visam procesam – no idejas līdz publicēšanai.

Darbnīcu vadīja Sandris Ādminis, Zootēkas veidotājs un ilggadējs satura radītājs, kurš savā darbā apvieno audio, video un interviju formātus, lai runātu par vidi, dzīvniekiem un sabiedrības attieksmi.

Tikšanās laikā apskatījām, kā veidot stāsta struktūru, kā sagatavoties filmēšanai (arī tad, ja tehnika ir minimāla), kā organizēt materiālu un kā panākt, lai video ir skatāms un saprotams arī citiem. Tika pārrunāti arī praktiski “tips & tricks”, kas noder gan iesācējiem, gan tiem, kas jau kaut ko mēģinājuši veidot.

Darbnīcai pievienojās arī īpašais viesis Emīls – jaunā zīmola “Tava Oga” izveidotājs, kurš dalījās pieredzē, kā video stāstus izmantot sava projekta attīstībā un komunikācijā sociālajos tīklos.

Kopumā darbnīca deva reālu sajūtu par to, ka video nav tikai “skaists formāts”, bet instruments, ar kuru var runāt par svarīgām lietām un sasniegt savu auditoriju.

24.02.2026.

Lekcija: Dzīvotņu izzušana
un pārtikas sistēma

5. martā tiešsaistē tikāmies ar jauniešiem un interesentiem lekcijā, kuru vadīja Sandris Ādminis no Zootēkas.

Sandris ir viens no redzamākajiem dzīvnieku aizstāvības balsīm Latvijā — viņš veido saturu radio, sociālajos tīklos un podkāstos, kā arī aktīvi iesaistās sabiedrības izglītošanā par dzīvnieku tiesībām un ētiku.

Lekcijā tika skaidrots, kā mūsu pārtikas sistēma ietekmē zemes izmantošanu un kā tas savukārt veicina dzīvotņu izzušanu — vienu no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai.

Dalībnieki ieguva plašāku skatījumu uz to, kā ikdienas izvēles, ekonomika un politika savienojas ar dabas procesiem, un kāpēc šie jautājumi vairs nav tikai “dabas zinātne”, bet arī sabiedrības un vērtību jautājums.

05.03.2026.

Noslēguma darbnīca as Sandri Ādmini:
Kā panākt, lai tevi sadzird?

Noslēdzošajā darbnīcā tiešsaistē kopā ar jauniešiem pievērsāmies tam, kas bieži pietrūkst – kā idejas pārvērst reālā ietekmē.

Darbnīcu vadīja Sandris Ādminis, kurš savā darbā apvieno komunikāciju, medijus un aktīvismu – no radio raidījumiem un intervijām līdz sabiedriskām iniciatīvām un izglītojošiem projektiem.

Tika apskatīts, kā veidot skaidru un iedarbīgu vēstījumu, kā strādāt ar medijiem un kā panākt, lai idejas sasniedz arī lēmumu pieņēmējus. Dalībnieki iepazinās ar argumentācijas pamatiem, biežākajām domāšanas kļūdām un praktiskiem komunikācijas paņēmieniem.

Svarīga daļa bija arī par ilgtspēju personīgā līmenī – kā saglabāt motivāciju un neizdegt, ilgstoši strādājot ar vides un dzīvnieku aizsardzības jautājumiem.

15.03.2026.

Lekcija: Klimats, riski un drošība

18. martā tiešsaistē tikāmies ar jauniešiem un interesentiem lekcijā, kuru vadīja pētnieks no Ukrainas Andriy Demydenko.

Lekcija piedāvāja mazliet citādu skatījumu uz klimata pārmaiņām – nevis kā uz vienu lielu, abstraktu problēmu, bet kā uz savstarpēji saistītu risku sistēmu, kuru iespējams analizēt, prognozēt un zināmā mērā arī pārvaldīt. Tika runāts par to, kā dabas un sabiedrības sistēmas reaģē uz satricinājumiem, kā veidojas nestabilitāte un kāpēc pilnīga “drošība” šādos procesos patiesībā neeksistē.

Dalībnieki iepazinās ar sistēmisko domāšanu – pieeju, kas palīdz ieraudzīt sakarības starp klimatu, infrastruktūru, ekonomiku un sabiedrību. Tika skaidrots, kā nelieli traucējumi vienā sistēmas daļā var radīt ķēdes reakcijas citur, un kāpēc arvien svarīgāka kļūst spēja pielāgoties, nevis mēģinājumi visu kontrolēt.

Lekcijā tika skarti arī jautājumi par to, kā politiskie lēmumi bieži balstās pārāk vienkāršotā priekšstatā par “drošību”, un kā tas var radīt papildu riskus ilgtermiņā. Līdz ar to klimata jautājumi tika aplūkoti ne tikai kā vides, bet arī kā stratēģiski un sabiedriski nozīmīgi jautājumi.

Īpašu perspektīvu šai sarunai piešķīra lektora pieredze, dzīvojot un strādājot Ukrainā, kur drošības, nenoteiktības un pielāgošanās jautājumi nav teorētiski, bet ikdienas realitāte. Tas ļāva lekcijā aplūkot klimata riskus plašāk – kā daļu no kopējās sistēmas, kurā dabas, politiskie un sociālie procesi ir cieši savijušies.

18.03.2026.

Marta dabas novērojumu izaicinājums

Vai tavā apkārtnē ir vieta, kas atstāta savvaļai? Cik daudz dzīvības tu vari pamanīt savā pagalmā, parkā vai tuvējā pļavā?

Projekta “Dzīva daba – dzīva nākotne” ietvaros biedrība Dzīvā pļava aicināja piedalīties marta dabas novērojumu izaicinājumā. Izaicinājums bija īpaši paredzēts jauniešiem no 13 līdz 30 gadu vecumam, taču tajā varēja piedalīties ikviens interesents, tostarp ģimenes ar bērniem.

Ja jaunākiem dalībniekiem nebija sava sociālo tīklu konta, novērojumus, foto un aprakstus varēja iesūtīt arī vecāki.

Izaicinājuma mērķis bija vienkāršs – apstāties un paskatīties apkārt, pamanīt dzīvo dabu ikdienas vidē un pievērst uzmanību tam, kas bieži paliek nepamanīts steigā.

Uzdevumi

Dalībnieki varēja izvēlēties vienu līdz trīs uzdevumus:

atrast vienu dzīvu organismu savā apkārtnē un to nofotografēt vai aprakstīt
atrast trīs dažādus augus vai dzīvniekus vienā vietā
pievērst uzmanību sīkākām dabas detaļām – sūnām, kukaiņiem, pumpuriem vai citām mazām izpausmēm
atrast vietu, kur redzama īpaši liela dzīvības daudzveidība
pamanīt kaut ko pilnīgi jaunu un pirmo reizi
izvēlēties vienu koku un uzrakstīt par to vienu domu
atrast vietu, kur dabai ir labi – kur tā var augt brīvāk un netraucēti

Novērojumi tika iesniegti foto un tekstu formā, daloties ar tiem komentāros vai nosūtot e pastā.

Ko dalībnieki ieguva

Izaicinājums rosināja interesi par apkārtējo vidi un palīdzēja attīstīt vērīgumu, kā arī spēju ieraudzīt daudzveidību ikdienas telpā. Pat šķietami vienkāršas vietas – pagalms, parks vai neapsaimniekota zāles mala – var būt bagātas ar dzīvību, ja tām pievērš uzmanību.

Pateicībā par dalību dalībnieki saņēma digitālu plakātu ar vēstījumu “Saglabāts savvaļai. Gara zāle ir patvērums vietējiem dzīvniekiem”, ko varēja izvietot savā teritorijā.

Izaicinājums norisinājās līdz aprīļa sākumam, un katru nedēļu tika piedāvāti jauni uzdevumi, kas aicināja arvien dziļāk iepazīt apkārtējo vidi.

13.03. - 30.03.2026.